Miglainā Albiona, 3. diena

No rīta mostamies diezgan vēlu un negribīgi, ilgi brokastojam, dušojamies un pakojamies, kā rezultātā izvācamies no viesnīcas tikai ap desmitiem. Esam nolēmuši vēlreiz iegriezties Veikfīldā un apmeklēt vakar redzēto lielveikalu – spiedīgākā vajadzība ir atmiņas karte fotoaparātam, esam gandrīz izdzēruši arī  limonādi, un vispār vajadzētu salasīt kaut kādas nebūt piknika pusdienas – dienas plānā ir gājiens uz ūdenskritumu, un kur gan vēl labāku pusdienošanas vietu mēs varētu izdomāt? Continue reading

Miglainā Albiona, 2. diena

Nākamās – ceturtdienas – rītā mostamies agri. Priekšā gara, visai piesātināta diena – mums jāizvācas no viesnīcas, jāsabildē lidmašīnas, jādabū nomas auto un jāaizbrauc līdz Veikfīldai, kur rezervētas nākamās naktsmājas – tas ir kādi kilometri 80, otrpus Peak District. Apēdam apēdamo, izmetam tukšo, sakrāmējam visu somās un dodamies. Continue reading

Miglainā Albiona, 1. diena.

Tātad 24. septembra krietnā pievakarē esam lidostā, izejam drošības kontroli, aizpildam “Ierodies lidostā laicīgi” loterijas anketu, nopērkam mazu pudelīti ūdens zelta cenā (ja godīgi, man arvien vairāk liekas, ka drošības noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu rokasbagāžā ir domāti tikai dzērienu pārdevēju peļņai tax-free zonā), tuvplānā parādam sīkam, kas notiek ar lidmašīnu uz zemes (tieši pie loga, kur tobrīd stāvam, piebrauc Ryanair un izpilda visas procedūras), un tad diezgan laicīgi dodamies uz savu izeju. Nokāpjam pa kāpnēm… un nonākam nelielā ellītē. Continue reading

Emigranta – iesācēja piezīmes, 16. diena

Tātad šodien sāku braukt mājās. Izbraucām ap septiņiem, pa ceļam ieveda mani atkal jau turpceļā redzētajā milzu konfekšu veikalā. Drusku iepirkos, vairāk gan blakus apģērbu veikalā – protams, priekš sīka. Patīkamas cenas.

Saimnieki izsēdināja mani Stokholmas centrālajā stacijā ap pusdivpadsmitiem. Continue reading

Emigranta – iesācēja piezīmes, 15. diena

Pagaidām (pulkstenis šobrīd ir 14 pēc vietējā laika) šķiet, ka šī ir garākā diena no viņām visām. Vakar plānoju šodien kaut kā nokļūt līdz Retvikai, pastaigāt pa pilsētu, pabildēt, pameklēt 666.6 km attālo geocachi, īsi sakot – pirms prombraukšanas pielikt Retvikai tādu krietnu ķeksi, ka esmu te bijusi, bet – jau kopš paša agra rīta līst nepārtraukti. Continue reading