Melnais blociņš – priecīgus (gandrīz) Ziemassvētkus!

Mēģinot atbrīvot vietu uz sava galda, man pa rokai trāpījās melnajam blociņam piederīga lapiņa, kura tika pierakstīta, kad divas dienas pirms Ziemassvētkiem mēs puslīdz nejauši nokļuvām ciemos pie Ainas.

  • Man ir daudz kaņepju sēklu, varam taisīt vistu ar kaņepēm – Nav vērts, melnā blociņa taču nav (Aina – Enj)
  • Sakarā ar pasaules galu pie mums šogad nāks nevis salavecis, bet gan galavecis (Enj) Continue reading

Melnais blociņš darbā. 2. daļa.

Tā kā plānotājā šim nolūkam atvēlētās lapas ir beigušās, un vispār ir taču piektdiena…

  • Es vienkārši bakstu ar pirkstu tos, kas jābaksta ar pirkstu (Egils)
  • Es tiem nesējiem samaksāju – Man tu nesamaksāji, es arī vienu uznesu! – Ko tu uznesi? – Es nezinu, vienu kaut ko! (Modris – Egils)
  • Ja tu paskaties kvītī un redzi, ka tev ūdens maksā 4 lati kvadrātmetrā… (Modris) Continue reading

Ar bērna acīm. 2. daļa.

Sakarā ar vakardienas oficiālo pārkāpšanu no vienas vecuma grupas nākamajā, man šķiet, šis ir piemērots brīdis stāsta turpinājumam. Sākums šeit. Tiem, kas nezina – šī ir melnā blociņa sadaļa, kas veltīta manas meitas sastrādātajam un sapļāpātajam.

  • Es – tu esi jau liela meitene, bērnudārzā ej vecākajā grupā…
    Sīks – es neesmu veca, es esmu jauna! Tu kļūdījies! Continue reading

Tīģera medības

Uzreiz jāatzīmē, ka lielais, strīpainais kaķis (manā personā) šoreiz bija mednieka, ne potenciālā upura lomā.

* Disklaimeris (atmāšanās no atbildības, tā teikt). Stāsts satur samērā grafiskas pārdomas par gaļas kā pārtikas produkta ceļu līdz ikdienā pierastajai formai, tāpēc tos, kuriem šis process ir pieņemams tikai aiz slēgtām durvīm un tumsā, lūdzu tālāk nelasīt. Pretenzijas netiks pieņemtas. * Continue reading

Minikonkurss!

Šorīt kolēģis piespēlēja ideju.

Situācija: Es nošķaudos, kolēģis man saka: “Labu apetīti!”

Konkursa jautājums: Ko man būtu vajadzējis uz to atbildēt? :)

Savas idejas sūtiet tepat, twitterī, mailā, telefonā, ar pasta baložiem – gauži vienalga. Apkopošu un iemetīšu te. Labākās atbildes autoram laikam jau pilnīgi nekas par to nebūs :)

Riņķadancis ar Latvenergo

Principā man kā samērā likumpaklausīgam pilsonim īpašu iebildumu pret valsts iestādēm un tām pielīdzināmiem kantoriem (ar kuriem es saprotu valsts un pašvaldību monopola uzņēmumus) nav. Pat uz Ceļu policiju tā īsti apvainoties savos 13 ikdienas autovadītāja gados ir gadījies tikai vienreiz. Bet ir viena iestāde, ar kuru ikvienas darīšanas izraisa grūti kontrolējamas niknuma lēkmes, un tā ir mūsu karsti mīļotais Latvenergo. Continue reading

Melnais blociņš – atziņas iz dzīves II

  • Arī sūds var būt kvalitatīvs, ja tas ir gribēts un piesolīts sūds (tjigra; kvalitātes definīcija)
  • Blociņu rokas stiepiena attālumā nenovēroju – Zaļš tas tagad ir. Zaļš. (tjigra – Māra)
  • Viena kāja der par aira stuti, otra neder, par spīti tam, ka abas ir diezgan līdzīgas… (erv)
  • Pēc skata normāls cilvēks, bet līdzi Ibumetīns! (Aina) Continue reading

Emigranta – iesācēja piezīmes, 16. diena

Tātad šodien sāku braukt mājās. Izbraucām ap septiņiem, pa ceļam ieveda mani atkal jau turpceļā redzētajā milzu konfekšu veikalā. Drusku iepirkos, vairāk gan blakus apģērbu veikalā – protams, priekš sīka. Patīkamas cenas.

Saimnieki izsēdināja mani Stokholmas centrālajā stacijā ap pusdivpadsmitiem. Continue reading

Emigranta – iesācēja piezīmes, 15. diena

Pagaidām (pulkstenis šobrīd ir 14 pēc vietējā laika) šķiet, ka šī ir garākā diena no viņām visām. Vakar plānoju šodien kaut kā nokļūt līdz Retvikai, pastaigāt pa pilsētu, pabildēt, pameklēt 666.6 km attālo geocachi, īsi sakot – pirms prombraukšanas pielikt Retvikai tādu krietnu ķeksi, ka esmu te bijusi, bet – jau kopš paša agra rīta līst nepārtraukti. Continue reading