Tas bija notepadā

..jeb viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Man uz datora ekrāna ir diezgan daudz visādu nelietotu ikonu, bet, tā kā ekrāns liels, man viņas netraucē un netiek aiztiktas. Tomēr reiz intereses pēc papētīju, kas man tur sakrājies, un atradu failu ar mīklainu nosaukumu “tas bija notepadaa.txt”. Ziņkārības dzīta, ielūkojos tur iekšā un atradu zemāk izlasāmo izvilkumu no sarunas IRCā. Pēc visa spriežot, es mēģinu gatavoties CDT “Kartogrāfam” un nokļūstu “nederīgo padomu klubiņa” gādīgajas rokās.

Tātad, gandrīz Melnais blociņš par kompasiem: Continue reading

CDT Kartogrāfs, pirms-priekšsacīkstes

Tā kā CDT Kartogrāfā Autoliste bija saziepējusies piedalīties až 3 ekipāžu sastāvā, tika radīta mailingliste, kurā bez Autolistes ekipāžām piedalījās arī Golp Foreva pārstāvji. Šeit izvilkums no nāvīgi nopietnās sarakstes – plānošanas, gatavojoties priekšsacīkstēm. Darbojošās personas – Māra, Tjigra, Inguna (Autoliste MII), Maija, Aina (Autoliste MAD), Reinis, Artis, Girts (Autolistes atVILCEENI), Agnese (Golp Foreva). Continue reading

Kā mēs zvērīgi golfu spēlējām, turpinājums.

Drīz pēc iebraukšanas Cēsīs Enj vēsta – nākošajā krustojumā pa labi. Atrodu ielas galu ar visu “dodiet ceļu” zīmi un taisos jau griezties, kad Enj mani aptur – es taču teicu – krustojumā! Interesanti gan, kas tad būtu šis? Izrādās, ka par krustojumu šobrīd kvalificējas tikai tāda ceļu satikšanās vieta, kur perpendikulārais ceļš aiziet uz abām pusēm, turklāt ir pietiekami liels. Mazliet saīgstu, jo iestājies neliels pagurums, kāju uz gāzes pedāļa ik pa brīdim sarauj krampji un vispār pienācis tas brīdis, kad gribas mājās – man tāds iestājas apmēram katrā pasākumā. Nākošā punkta meklējumi mūs noved pie izskalotas caurtekas, kur es noteikti atsakos pat domāt par to, ka varētu divus ūdeņu izgrauztos caurumus varbūt tomēr forsēt – tas nebūtu viegli arī pilnizmēra džipam, bet mēs tomēr braucam ar sēdinātu ģimenes limuzīnu. Stūrmaņi saķīvējas par to, kas būtu tālāk darāms un par to, kāda karte labāka – svaiga, bet rupja vai smalka, bet veca. Ļauju viņiem ķīvēties, izkāpju un staigāju apkārt auto, mēģinot kaut mazliet izlocīt sāpošo kāju. Nostāvam uz vietas minūtes desmit, līdz vienojamies par tālāko darbību secību un braucam atpakaļ. Continue reading

Kā mēs zvērīgi golfu spēlējām

Šis stāsts, kā jau vairums stāstu, sākās kaut kad senāk. Iespējams, tas bija pēc visnotaļ neveiksmīgā dāmu rallija, kad par spīti visam āķis lūpā tomēr ieķērās un es atzinos, ka tomēr joprojām gribu pasākumos piedalīties. Tā kā autolistes pasākums kā dalībniekam vismaz šogad man noteikti nespīd – pārāk daudz zinu – no pārbaudītām vērtībām atliek vien CDT Lapsa, kas gan manai blondajai galvai no tehnoloģiju viedokļa par sarežģītu, līdz ar to no manis sanāk vien pilots. Tomēr šoreiz CDT iecerētais pasākuma formāts izskatījās pietiekami kārdinošs, lai man atliktu vien burkšķēt par nederīgiem datumiem un brīvu brīvdienu trūkumu. Dzīve tomēr iegrozījās tā, ka apmaiņā pret lekciju par nekam nederīgu dzīvesveidu man tomēr varēja izdoties šo dienu izbrīvēt. Continue reading