Miglainā Albiona – prologs

Tā nu šovasar sagadījās, ka zvaigznes un viss pārējais sastājās pareizās pozās, un radās vēlme, vajadzība un neliela (finansiāli) iespēja pirmoreiz pa ilgiem laikiem kaut kur aizbraukt. Sākotnēji viss šis pasākums bija iecerēts kā pārsteiguma dāvana manam dzīvesbiedram dzimšanas dienā – tiesa gan, pārsteigums bija ceļamērķis, nevis pats ceļojums – bet kaut kur pa burzmu (galvenokārt autonomu un Swedbankas dēļ) viņš uzminēja, uz kurieni es esmu sataisījusies mūs aizvilkt, tāpēc pārsteigums izpalika.

Viss sākās ar Rīgas lidostas lapu un pieejamo galamērķu meklēšanu. Ņemot vērā iespējas, bija diezgan skaidrs, ka nokļūsim kaut kur, uz kurieni lido Ryanair, jo airBaltic, par spīti zemo cenu reklāmām, ir un paliek samērā dārgs, Wizzair un Norwegian no Rīgas lido uz (salīdzinoši) neinteresantām vietām un pārējie… ir pārējie. Nav mūsu svara kategorija, tā teikt. Ryanaira lidojumu sarakstā sākotnēji kavējos pie Vidusjūras piekrastes ģeogrāfijas, bet tad sāku aizdomāties.

Sākotnēji plānojām ceļot augusta otrajā pusē. Pie Vidusjūras tad ir karsti un daudz ļaužu. Turklāt tur ir būts ne reizi vien, dažādos nostūros un gadalaikos. Protams, arī tur joprojām netrūkst un vēl ilgi netrūks neizpētītu vietu, bet kā būtu, ja šoreiz pārmaiņas pēc lidotu citā virzienā? Kaut kur, uz kurieni tipiskajā nesezonā, kas ir mūsu ierastākais apkārtblandīšanās laiks, doties negribas?

Sākotnēji es uz Mančesteras* pusi vispār neskatījos. Kaut kāda industriālā lielpilsēta, uz kurieni dodas emigranti. Sākumā es skatījos pavisam citā virzienā. Bet tad man patrāpījās reklāma ar Ryanair atlaidēm, kurā Mančestera bija apmēram lētākais galapunkts no vēl neredzētajiem, un es sāku aizdomāties vēlreiz un paskatījos kartē.

Ziemeļrietumu Anglija. Turpat blakus – Liverpūle un Blekpūla. Turpat blakus, tikai uz pretējo pusi, sākas Penīnu kalni. Turpat blakus, tikai uz vēl citu pusi, atrodas Peak District (īsti nezināju, kas tas ir, bet izklausās daudzsološi, ne?). Mančestera ir liela, aktīvi apdzīvota lidosta, uz kurieni lido viena par otru lielākas astes visās varavīksnes krāsās, un mums kā aviācijas mīlētājiem arī tas ir būtisks ķeksītis ailītē “par”. Turklāt Lielbritānijā mēs abi esam bijuši tikai “pirms mūsu ēras”, pirms gadiem daudzpadsmit, un ne tajā nostūrī, uz kuru es tagad sāku skatīties.

Tātad nolemts, lidosim uz miglaino Albionu, turklāt lidosim trijatā. Sīks kopā ar mums bija Norvēģijā, nepilna gada vecumā, kopš tā laika mēs viņu līdzi vairs nebijām ņēmuši, bet nu labi, lai jau viņai arī beidzot tiek. Tāds pat aviācijas entuziasts kā mēs, galu galā. Dažādu apstākļu dēļ visbeidzot lētās biļetes nomedījās tikai uz septembra otro pusi, nevis pašu sākumu, kā paredzēja plāns pēc lēmuma par ceļamērķi, bet arī tas nekas. Gan jau nelīs pārāk ļoti. Biļetes tiek nopirktas, apskates objekti tiek meklēti… stop. Sākotnējā ideja paredzēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, bet briti visas interesantās lietas un vietas izkaisījuši pa maziem miestiņiem 5-10 km kilometru attālumā vienu no otra. Šito visu apbraukāt ar autobusu – nebūsim naivi.

Tātad, autonomas. No pieredzes ir kļuvis zināms, ka rezervēt auto pie brokeriem, nevis pašiem nomas kantoriem, var būt pat trīsreiz lētāk. Ir iecerēts, ka auto vajadzētu uz divām dienām no brauciena kopējām trīsarpus – tomēr taču jāpalūkojas arī uz pašu pilsētu, kurā pa ielas nepareizo pusi ar auto bāzties diez vai būtu īpaši gudri, un arī lidmašīnas pabildēt mēs varam bez auto, ņemot vērā, ka Mančesterā šai nodarbei paredzēts labiekārtots parks ar autobusa pieturu, kafejnīcu, suvenīru veikalu un aviomuzeju ar virsskaņas lidmašīnu Concorde angārā. Lētākais brokeris par mazmašīnu uz divām dienām grib 27 latus – patīkams cipars. Te gan mēs sastopamies ar vienu no slepenākajām informācijām pasaulē – cik īsti liela būs drošības nauda, kuru autonoma gribēs rezervēt uz kartes? Atgādinu – mūsu finansiālā iespēja kaut kur vispār aizbraukt ir neliela, mums nav lieka pusotra tūkstoša, bez kura uz dažām dienām varētu iztikt – bet tāda ir maksimālā summa, kura tiek pieminēta autonomu noteikumos un FAQ. Te satiekos ar vēl vienu problēmu – manu sākotnēji Visa Classic karti Swedbanka, nomainot to pret MasterCard, ir sabojājusi autonomu acīs, uzliekot mazu uzrakstiņu Debit, savukārt autonomas grib, lai “galvenais pilots” ir tas, uz kura vārda ir kredītkarte, savukārt pievienot otru pilotu sadārdzina visu pasākumu apmēram divreiz. Tātad man jāprasa dzīvesbiedram, vai viņš ir ar mieru stūrēt “nedaudz neierastos braukšanas apstākļos”, uz ko viņš man uzreiz jautā pretī – jābrauc būs pa ielas otru pusi? Pārsteigums vismaz daļēji tiek atklāts, bet stūrēt viņš piekrīt, auto visbeidzot tiek rezervēts par 32 latiem kantorī, kas gribēs uz kredītkartes rezervēt 250 vai 650 mārciņas, īsti nevar saprast, bet vismaz ne pusotru tūkstoti.

Septembra beigas pielavās straujāk, nekā gaidīts. Nedēļu pirms izlidošanas savā telefonā līdzās vietējām laika ziņām pielieku laika ziņas no Mančesteras. Rīgā tobrīd valda neticama atvasara ar siltu sauli un + daudzpadsmit. Mančesterā ir +7 un līst lietus. Katru dienu. Laika ziņas nākamajai nedēļai gan sola apmēram pretējo, un dienu pirms izlidošanas Rīgā sāk līt, savukārt miglainajā Albionā debesis noskaidrojas un izlidošanas dienas rītā tur spīd saule un ir +17.

Brīdī, kad sāku krāmēt somas, rezervēts ir auto un viesnīcas trim naktīm no četrām – par pēdējo nakti nav skaidrības, cik tālu mēs īsti būsim aizbraukuši. Aplūkojamā reģiona lielākās apdzīvotās vietas pamazām sāku iemācīties no galvas – tas gan nenozīmē, ka visu brauciena laiku es neturpināšu sistemātiski jaukt Salfordu ar Stretfordu un Boltonu ar Bukstonu (ja tās pirmās divas vismaz ir daudz maz blakus, tad tās otrās ir katra savā aplūkojamā reģiona galā :D). Ir liels saraksts ar to, ko gribētos redzēt, un nekādu cerību, ka paspēsim kaut pusi no tā. Nav papīra kartes, bet ar kartēm ir apgādāti divi dažādi offline navigatori telefonā. Ir pat tāda ekstra kā ceļojuma apdrošināšana. Ir kaudze mantu, un trīs mugursomas ar kopējo ietilpību diezgan pamanāmi vairāk nekā nepieciešams. Viss ir salikts somās, un ir vēl kāda stunda līdz paredzētajam izbraukšanas laikam. Tā parasti nenotiek. Ko mēs esam aizmirsuši?

.

* Es zinu, ka daudzviet latviski šo pilsētu sauc par Mančestru, bet nesaprotu, kāpēc – galu galā viņa oriģinālā gan rakstos, gan izrunā ir Mančestera, un arī visas pārējās Česteras latviski ir Česteras, nevis Čestras. Mēs par šo jautājumu mazliet pastrīdējāmies, un nolēmām palikt pie loģiskā, nevis latviskā nosaukuma varianta.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *