Raganu zupas recepte

Raganu zupas* recepte, kā mēs to vārījām talkas apstākļos pie Pētera un Līvas “Laimītēs”

Zupai obligāti nepieciešams:

  • Iemesls. Iemesls doties uz vietu, kur uzkurt ugunskuru, kur pavadīt dienu zem klajas debess, kur neviens latvietis praktiskais neierosinās laika taupīšanas nolūkā vārīt zupu uz plīts.
  • Katls. Kārtīgi raganīgs čuguna grāpis, ko vairāk vai mazāk faķīriskiem paņēmieniem uzstutēt uz uguns. Liels.

 

 

 

 

 

 

 

  • Ūdens. No trejiem avotiem, kas tek uz austrumiem. Ja nav, var izlīdzēties ar Rīgas ūdensvadu vai jebkuru citu dzeramā ūdens ieguves vietu.
  • Gaļa jebkādā formātā. Veģetāriešu kompānijās var iztikt, bet tad tā vairs nebūs īsta raganu zupa.
  • Piedevas. Jebkas, kas atrodams pieliekamajā. Tā kā vietā, kur zupu vāra, pieliekamais parasti nav pieejams, vēlams nodrošināties jau iepriekš.
  • Aktivitātes. Jebkādas nodarbes, kas patērē enerģiju un liek ēdājiem pirms zupas ēšanas kārtīgi izbadēties.
  • Labi draugi, ar kuriem kopā zupu vārīt un ēst.

Daram tā:

  • Atrodam Iemeslu. Sameklējam kādu, kas sarīko talku, noorganizē pikniku, laivu braucienu, orientēšanās pasākumu vai jebko citu, kas aizved mūs uz vietu, kur ir pieejams ugunskurs un (vēlams) nav pieejamas modernās ērtības. Ja neviena nav, rīkojam paši.
  • Paņemam līdzi katlu. Smagākos gadījumos arī piekabi, lai katlu pārvadātu, vecas avīzes, lai iepakotu, un jebko citu, kas šajā sakarā var noderēt.

 

 

 

 

 

 

 

 

  • Ja zupas vārīšanas vietā nav treju avotu, piekodinām visiem dalībniekiem paņemt līdzi dzeramo ūdeni. Tāpat atrodam kādus, kas ielūkosies pieliekamajā un ledusskapī, un tur atrasto paņems līdzi.
  • Iekuram uguni. Noderēs cirvis, motorzāģis, vecas mājas paliekas, ja sirdsapziņa ļauj, arī kaimiņa šķūnītis.

 

 

 

 

 

  • Ar vairāk vai mazāk faķīriskām metodēm uzstutējam katlu uz uguns, ielejam ūdeni un neaizmistam laiku pa laikam papildināt ugunskuru.
  • Kad ūdens vārās, iemetam katlā gaļu. Ja liekas, ka gaļas par maz, var darīt arī tā:

 

 

 

 

 

 

  • Atrodam brīvprātīgo(s), kas lauka apstākļos nomizos un sagriezīs kartupeļus, sīpolus, ķiplokus un citas līdzpaņemtās lietas, kamēr pārējie nodarbojas ar ko interesantāku.

  • Saberam katlā visu sagriezto, kā arī līdzpaņemto konservēto – pupiņas, kukurūzu, apceptus burkānus, tomātus… Brīva vieta jūsu iztēlei.
  • Pieberam sāli un citas garšvielas. Atrodam kādu, kurš nodegustē, un pieberam vēl.
  • Novedam zupu līdz “gandrīz gatavs” stadijai. Tad savācam visu kompāniju un pieliekam pie darba, aizejam pastaigāties vai atrodam jebkuru nodarbi, kas liktu visiem par zupu uz kādu laiku aizmirst. Tikai atcerieties – jo ilgāk par zupu aizmirsīsiet, jo vairāk visi pēc tam žēlosies par mazuma piegaršu!
  • Atceramies par zupu un brūkam virsū. Labu apetīti!

 

 

Paldies Līvai un Pēterim par Iemeslu, Mārai par Katlu, Ainai par recepti, virsvadību un sadarbību, Reinim par degustēšanu, Elīnai par palīdzīgu roku vāka cilāšanā, Gatim par pēdējo bildi (kuru aizņēmos bez atļaujas) un visiem pārējiem par kurināšanu, ēšanu un slavēšanu!

* Nosaukums “Raganu zupa” radies ACI Eesti Cup Afterpartijā Ķesterciemā, bet vēsture glabā dokumentālas liecības arī par senākiem līdzīgiem gatavošanas gadījumiem.

3 thoughts on “Raganu zupas recepte

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *