Vēl daži jautājumi Sieviešu dienas rallija organizatoriem

Šī ir tā arī nenosūtītā otrā vēstule Filipetti Sieviešu dienas rallija organizatoriem. Aizdomas, ka argumentēta atbilde tāpat netiktu saņemta, izrādījās spēcīgākas par vēlmi kādu par kaut ko pārliecināt, un, būsim godīgi, man arī vienkārši apnika. Es pieņemu, ka vismaz kāds no organizatoru pārstāvjiem šo vēstījumu izlasīja šeit, un varbūt tas lika kādam par šo to aizdomāties. Vēlot visiem labākas sekmes nākamajā gadā, no savas puses lieku šai epopejai treknu punktu. Continue reading

Ar bērna acīm

Nu jau piekto gadu mūsmājās esam trīs strīpainās – kaķe, mana meita un es (nabaga mans vīrs, kuram mūs jāpiecieš!). Par mani un kaķi ir un būs citi stāsti, bet šis ir stāsts par jautrajiem brīžiem, ko sagādā bērna pasaules izzināšana, darbi un nedarbi un neskaitāmie kāpēc? Pierakstīt sāku, kad sīks bija apmēram gadu vecs, te lasāmais ir apkopojums no dažādiem pierakstiem dažādās vietās. Continue reading

Sievietes pie stūres. Vairumā.

Kādā ļoti rosīgā februāra nogales rītā cita starpā manā pastkastē iebira priekšlikums, kurš tajā brīdī izskatījās ļoti vilinošs – kopā ar Autolistes dāmām izveidot ekipāžu dalībai biedrības “Par stipru Latviju!” rīkotajā Filipetti Sieviešu dienas rallijā 2010. Pēc strauja un aktīva brainstorma tika radītas divas ekipāžas, mazliet vēlāk izmesta monēta par pilotu sadalījumu starp stūrmaņiem, dizainēti t-krekli, bīdītas idejas auto noformējumam un citām lietām. Tā kā pārmaiņas pēc startēšu kā stūrmanis (pirmo reizi kopš 2003. gada Autolistes rīkotās „Rēzeknes Ekotūres”), atlika parūpēties vien par kartēm un tamlīdzīgiem priekšmetiem, auto remontu, riepas, trīsvienību un pārējos tehniskos krāmus atstājot pilota ziņā. Continue reading